Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācīšanas procesu visi skolotāji izmanto dažādas daudzveidīgas interesantas un interaktīvas skolēnu specifikai piemērotas mācīšanas metodes, kuras atbilst skolēnu spējām, vecumam, mācību priekšmetu specifikai un satura prasībām.

Metodiskajās komisijās skolotāji dalās pieredzē par izmantojamajām mācību metodēm, skolēnu zināšanu līmeni un grūtībām, analizē pārbaudes darbu rezultātus, sekmību utt. Skolotāji izmanto atbilstošas mācību metodes darbā ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās, kā arī strādā individuāli (atbilstoši arī ar spējīgākajiem skolēniem, kuri savā ikdienas mācību darbā var paveikt ko vairāk). Laika sadalījums mācību satura apgūšanai ir optimāls. Tematiskajos plānos skolotājs ir tiesīgs to mainīt, ja tas saistīts ar skolēna attīstības dinamikas progresu vai regresu. 

                                                                                                       

 Spēles un rotaļas mācību un audzināšanas procesā

Spēle un rotaļa ir neatņemama bērna dzīves sastāvdaļa. Rotaļās un spēlēs bērns apgūst jaunas zināšanas, mācās tās izmantot praksē, viņam veidojas jaunas prasmes un iemaņas. Rotaļa un spēle ir īpaša kultūras un cilvēka pašrealizācijas forma, kura izaug no viena laikmeta paradigmas, tādēļ rotaļa jāaplūko saistība ar sava laikmeta kultūras pamatformām.

Spēlei un rotaļai ir vairākas funkcijas - attīstošā, izglītojošā un saskarsmes funkcija. Bērnam rotaļā attīstās vēlme darboties, pieaug aktivitāte, rodas ticība sev, gandarījums par paveikto, kā arī veidojas emocionāls kontakts ar pieaugušo.

  

TU ESI LATVIJA
Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku -
Tu esi Latvija!
/dzejoļa autors Ojārs Vācietis/